Mans bērns slikti guļ!

Tāpat kā daudzas citas mammas, pieļauju, ka arī Tu, meklējot risinājumus sava bērna miega problēmām, esi saskārusies ar daudzām un dažādām teorijām un praksēm – sākot ar kopīgu gulēšanu (burtiski “gulēt kopā”), kas uzsver bērna emocionālo vajadzību gulēt vienā gultā ar vecākiem, līdz pat Dr.Richard Ferber atbalstošajai Cry It Out metodei, kas iesaka vakarā atstāt bērnu gultā, ļaut raudāt vienatnē un neatgriezties līdz rītam.

Bērna miegs, tieši tāpat kā pieaugušā, nav vienveidīgs stāvoklis, bet gan seklāku un dziļāku miega fāžu maiņa. Katrs cilvēks, neatkarīgi no tā, vai tas ir bērns vai pieaugušais, nakts laikā pamostas vairākas reizes. Daži bērni vienkārši automātiski aizmieg un guļ tālāk, bet citi pēkšņi pamostas kliedzot un raud. 

Kāpēc tas tā notiek? Visdrīzāk tas nav “bērns slikti guļ” jautājums. Visticamāk bērns ir tikai nobijies, jo, tā kā ir pieradis aizmigt noteiktos apstākļos, pamostoties viņš pēkšņi nonāk pilnīgi citā situācijā. Kā jūs reaģētu, ja kāds nakts vidū mainītu jūsu gultasvietu vai pat istabu? Tas nozīmē – ja jūs esat pieradinājuši bērnu aizmigt rokās, ratiņos, ar māneklīti vai kādā citā veidā, bērns pamodies vēlēsies tādus pašus apstākļus, kādos viņš bija aizmidzis.

Labā ziņa ir tā, ka šos sliktos ieradumus bērns, tieši tāpat kā tos iemācījies, var arī mainīt. Kā to izdarīt? Ieskaties šeit