Kāpēc bērns ceļas agri no rīta?

Atceros, ka mans dēls zīdaiņa vecumā mēnešus 2 vai 3 cēlās ļoti agri – ap pieciem no rīta. Tas bija nogurdinoši un kaitinoši reizē. Tas sakrita arī ar laiku, kad laukā bija pavasaris un rīti palika aizvien gaišāki. Pulksten 11 no rīta man jau šķita, ka pus dienas nodzīvota. Ko darīt, ja arī Tavs bērns ir agrais putniņš?

AGRĀ CELŠANĀS

Bērnu agrā celšanās ir viens no iemesliem, kādēļ vecāki meklē manu atbalstu. Un tas ir arī saprotams – ja vien neesam izteikti “cīruļi”, mums šī celšanās ir īstās mocības. Pirmkārt, svarīgi ir saprast – KAS IR AGRĀ CELŠANĀS? Kas ir agri vienai ģimenei, var nebūt agri citai. Lielākoties par agru celšanos tiek uzskatīts, ja mazulis konstanti ceļas pirms 6:00 no rīta. Atgādināšu, ka mazam bērnam ir optimāli celties laika posmā no 6:00-8:00, pat līdz 9:00 rītā.

Ikreiz, kad veicam mazuļa mošanās laika pielāgošanu, tam būs nepieciešamas vecāku ieviestas izmaiņas (tas nozīmē, ka jūs esat tie, kas veic pielāgojumus), bet tajā pašā laikā ir svarīgi noskaņoties uz mazuļa dabisko ritmu un dot viņam laiku pielāgoties izmaiņām, pirms sākam vērtēt, vai izmaiņas ir vai nav izdevušās. Te kā reiz ir jābūt ļoti pacietīgiem!

AGRĀS CELŠANĀS BIEŽĀKIE CĒLOŅI

• Pārāk vēls gulētiešanas laiks vai pārāk gara nomoda no pēdējā dienas miega līdz naktsmiegam. Īpašu vērību šim jāpievērš, kad mainās dienas miegu skaits!
• Varbūt tieši pretēji – naktsmiegs ir par agru?
• Pirmais dienas miegs ir par agru (pirms 8:30)
• Nepietiekams dienas miegs – pārāk īsi vai reti
• Pārāk daudz dienas miega
• Attīstības lēciens, miega regresija vai zobu nākšana. Nogaidiet 2-3 nedēļas un, iespējams, agrā celšanās mitēsies
• Vide nav ideāla, īpaši mainoties gadalaikiem – kad saule lec agrāk, ātrāk paliek gaišs vai arī paliek istabā pārāk silts. Tas jo īpaši attiecas uz ļoti jūtīgiem mazuļiem.

Agrā celšanās patiesi ir diezgan grūts miega izaicinājums, kas prasa daudz pacietības un eksperimentu, lai precīzi noskaidrotu, kas notiek ar Tavu mazuli.

1. Galvenais ir laicīgs gulētiešanas laiks. Lai mazulis nepārgurtu.
2. Mazuļiem, kas nav jaunāki par 9 mēnešiem – var pamēģināt kaut nedaudz (piemēram, pa 30 min) samazināt dienas miegu ilgumu, lai tādējādi palielinātu nakts miega daudzumu, saglabājot kopējo miega daudzumu. Atceries būt pacietīga!
3. Ja ir īsi dienas miegi, iespējams, jāpārceļ gulētiešanas laiks agrāk.
4. Pievērs uzmanību nomoda laikam starp pēdējo dienas miegu un naktsmiegu. Vai mazulim tā nav par ilgu un viņš nepārgurst?
5. Ja esi jau izmēģinājis pielāgot atbilstošus nomoda laikus un atbilstošu naktsmiega sākumu, vari pabīdīt gulētiešanas laiku katrus 3 vakarus pa 15 min vēlāk un tad paskatīties, vai tas ietekmē celšanos no rītiem. Šeit gan sanāktu pārkārtot pēdējo dienas miegu sākumu. Kad bērns ir sācis celties vēlāk, tad noturiet to 7-10 dienas un tad pakāpeniski atgriežaties pie iepriekšējā gulētiešanas laika vakarā. Paralēli pārliecinoties, ka tas neietekmē rīta celšanos.
6. Ir svarīgi atcerēties, ka mainot diennakts ritmu, ir nepieciešamas vismaz 7-10 dienas. Izmanto gaismu un tumsu savā labā. Notumšo telpas pirms gulētiešanas, pat ja ārā vēl ir gaišs.
7. Vide – pārliecinies, ka bērnu nevar pamodināt kādi negaidīti trokšņi. It sevišķi uz rīta pusi, pēc plkst. 4:00, kad melatonīns ir izsmelts un atgriezties miegā ir pagrūti.
8. Diskomforts – ap 4:00 no rīta mazuli var pamodināt arī izsalkums, slapji autiņi, neērta poza. Iespējams risinājums ir pabarot vai samainīt autiņu agrāk, piemēram, ap 3:00. 

Agrā celšanās ir grūts izaicinājums, taču ar pacietību, mīlestību un iejūtību pret savu mazulīti, Tu vari tikt tam cauri. Ja nepieciešams padoms, meklē uzticama bērnu miega konsultanta atbalstu!

Tevi satrauc bērna agrā celšanās un vēlies risinājumu? Piesakies sarunai ar Miega Feju!

Uzturs un miegs

Ne tikai piemērota vide un mierīgas nodarbības palīdz mums labāk sagatavoties miegam, bet arī miegu atbalstošs uzturs.

Miegu veicina uzturs, kas bagāts ar dzelzi, cinku, magniju, vitamīnu B un D, neaizvietojamajām taukskābēm – Omega 3 un Omega 6, triptofānu. 

Dzelzs. Dzelzs deficīta anēmija var būt saistīta ar lielāku nakts nomodu skaitu un īsāku kopējo miega ilgumu. 

Cinks. Pētījumos mammas ziņoja par ilgāku nakts laiku un kopējo miega ilgumu zīdaiņiem, kuri saņēma cinka piedevas. 

Magnijs. Paaugstināts magnija daudzums ir saistīts ar palielinātu “mierīgo vai kluso” miegu un samazinātu zīdaiņu aktīvo miegu.

D vitamīns. D vitamīns pozitīvi ietekmē iemigšanas spēju un uzlabojās dienas miegainība, bet neietekmē miega ilgumu.

B vitamīns. B3 vitamīns jeb niacīns piedalās iemigšanas procesos.

Ja par vitamīniem būtu vairāk vai mazāk skaidrs, tad kas ir varbūt ne tik daudz dzirdētais triptofāns? Triptofāns ir būtisks miega hormonu – serotonīna un melatonīna ražošanā un tādēļ tiek ieteikts uzturā lietot ar triptofānu bagātus ēdienus, ja vēlas uzlabot miegu. 

Mājputnu gaļa, siers (it sevišķi parmezāna un čedera), olas, zivis (lasis), jēra un liellopa gaļa var būt laba izvēle, lai “pabarotu” savu organismu ar triptofānu. Arī banāns, vīģes, auzu pārslu putra, silts piens un dažādi rieksti varētu būt laba izvēle pēcpusdienas maltītēm. 

Pēc bērna piedzimšanas vari turpināt atbalstīt bērna diennakts ritmus un bioloģisko pulksteni, zīdot ar krūti. Mātes piens satur triptofānu, kura līmenis paaugstinās un samazinās atbilstoši mātes diennakts ritmam, un, kad zīdaiņi lieto triptofānu pirms gulētiešanas, viņi ātrāk aizmieg (Steinberg et al 1992). Mammas pienā ir maz tauku un proteīna, un relatīvi daudz ogļhidrāti, īpaši laktoze – galvenā sastāvdaļa smadzeņu augšanai, kas arī izceļas ar miegainību un faktiski liek mums justies mazāk saspringtiem. Laktozes īpatsvars cilvēka pienā ir vislielākais starp zīdītājiem.

Savukārt kofeīnu, sintētiskas izcelsmes krāsvielas un garšas pastiprinātāju saturošie produkti un asas garšvielas nebūs draugi labam miegam. Īpaši būtiski ir sekot līdzi produktu sastāvam, kas tiek doti bērniem. Izslēdzot mākslīgās krāsvielas, īpaši tartrazīnu  (E102), kas bieži sastopams siera, makaronu, saldējumu, konditorejas izstrādājumu un gāzētu dzērienu sastāvā, var samazināt miega problēmas. Tartrazīns ir īpaši bīstams arī ar to, ka var traucēt bērna smadzeņu darbību.

Vēl daļa cilvēku var būt jūtīgi pret salicilātiem, kas attiecīgi var ietekmēt miegu. Salicilāti ir dabīgi savienojumi, kurus augi izveido kā aizsargmehānismu pret vides stresoriem kā insekti un slimības. Tiem piemīt pretiekaisuma iedarbība, un produkti, kas satur salicilātus, var palīdzēt arī cīņā pret atsevišķām slimībām, piemēram, kolorektālo vēzi. Salicilātus dabiski satur augļi (āboli, apelsīni, sarkanās vīnogas), tomāti, tēja, kafija, garšvielas, rieksti un medus. Tos bieži izmanto arī kā pārtikas konservantus, un tie var būt pievienoti medikamentiem. Lielākā daļa cilvēku salicilātus var droši uzņemt, bet atsevišķi indivīdi ir īpaši jutīgi, pat ja to organismā nonāk neliels salicilātu daudzums. Pilnībā izslēgt salicilātus no uztura ir neiespējami, taču tiem, kam ir salicilātu nepanesība, vajadzētu atturēties no produktiem kā kafija, rozīnes, apelsīni un garšvielas, kur salicilātu saturs ir salīdzinoši augsts.

Tāpat ieteicams izvairīties produktiem, kas kairina gremošanas sistēmu, piemēram, pupiņas, olu krēms, kā arī ar cukuru bagātiem ēdieniem. It sevišķi pirms nakstmiega.

Brīdinājums. Jebkuras izmaiņas bērna ēdienkartē būtu veicamas konsultējoties ar pediatru vai ģimenes ārstu!

Izmanto iespēju un piesakies sarunai ar Miega Feju, ja vēlies aprunāties par sava bērniņa miegu!

Avoti: 

Nex Wellness Integrative Health Centre, Kanāda

Sarah Ockwell -Smith “The Gentle Sleep Book”

Institute of Sensitive Sleep Consulting

Bērna noguruma pazīmes

Neviens nevēlas justies bezpalīdzīgs, kad bērns raud un ir satraukts. Tas ir mūsu instinkts, ka gribam piedalīties un palīdzēt. Mēģinot atrisināt bērna raudāšanu, mēs šūpinām, staigājam satraukti pa istabu ar mazuli rokās un cenšamies novērst bērna uzmanību ar rotaļlietām. 

Bet bieži tiek aizmirsts par nepieciešamību pēc mazākas stimulācijas un mums vajadzētu aizdomāties, ka bērni var šādi  rīkoties pavisma vienkārša iemesla dēļ –  viņi ir noguruši vai pārguruši. Tādēļ ir īpaši svarīgi jau no pirmajām dzīves dienām vērot savu bērniņu un iepazīt viņa noguruma pazīmes.

Noguruma pazīmes var būt gan neverbālas – saistītas ar ķermeņa valodu, gan verbālas – saistītas ar balsi.

Neverbālo noguruma pazīmju piemēri: galvas aizgriešana, žāvāšanās, stiklainas acis, skatīšanās vienā punktā, skatīšanās tālumā, daļēji pievērti plakstiņi, pieres savilkšana, acu vai deguna berzēšana, iesarkanas uzacis, žagas, plaukstiņu sažņaugšana dūrītēs, šķietams uzbudinājums, stingras, saspringtas roku un kāju kustības, izliekšanās, gāšanās uz aizmuguri, vecāku, aprūpētāja atgrūšana.

Daži verbālo noguruma pazīmju piemēri: raudāšana, īdēšana, čīkstēšana, ņurdēšana, eksplodēšana vai spēja raudāšana bez acīmredzama iemesla (ir paēdis, un autiņi ir tīri).

Nogurumam ir nosacītas trīs pakāpes:

 “Esmu miegains” – sarkanas uzacis, skatiena novēršana, galvas aizgriešana, tukšs skatiens – skatiens vienā punktā.

“Es vēlos pagulēt tagad” – žāvāšanās, acu berzēšana, auss aiztikšana, kļūst nervozs, uzbudināts, vai tieši pretēji – mazāk iesaistās un nav tik aktīvs, it kā “līp” klāt aprūpētājam.

“Esmu pārguris” – žāvāšanās, izliecas/gāžas uz aizmuguri, savelk rociņas dūrēs, kļūst nekustīgs vai tieši pretēji – ir satraukts un histēriski kliedz, grūti nomierināms.

Mazuļi var arī palikt pārmērīgi aktīvi, ko reizēm pieaugušie var interpretēt kā gatavību spēlēties, nevis pagulēt.

Vēlies risināt sava bērna miega traucējumus? Ieskaties šeit

Bērna raudāšana   

Mazuļiem ir normāli un dabīgi raudāt, un tā ir vesela bērna pazīme. Katrs bērns raud. No paša pirmā brīža, kad viņš veic pirmo ieelpu. Dažādie signāli un raudāšanas veidi ir jaundzimušā valoda, kā viņš sazinās ar mums. Bērns tādā veidā pauž, ka ir izsalcis, izjūt diskomfortu vai vientulību, stāsta par savām izjūtām vai protestē pret pārmaiņām. “Ja vecāki paņems mazuli rokās pusotras minūtes laikā pēc tam, kad tas sācis raidāt, mazais tūdaļ nomierināsies.” (Maršals H.Klauss, Filisa H.Klausa “Pirmo nedēļu brīnums”)

Es piekrītu Magdas Gerberes vārdiem “Skumjas, diskomforts, neapmierinātība – tās visas ir cilvēka emocijas. Kāpēc lai mēs tās apspiestu?” 

Ja mēs neļaujam mazulim raudāt – pirmkārt, mēs neļaujam viņam mazināt stresu, tiek bloķēta un nomākta dziļu emociju veselīga izpausme, otrkārt – viņš varētu just, ka neviens nedzird viņa vajadzības. 

Atsaucies bērna raudāšanai pēc iespējas ātrāk! Ir svarīgi redzēt un dzirdēt bērniņu, kā arī reaģēt uz viņu, ļaujot viņam raudāt. Bet ne atstājot vienu pašu, bet gan ar maigu pieeju – turot rokās, nomierinoši, cieņpilni, empātiski ieklausoties un pieņemot bērna emocijas. Ir ļoti svarīgi, ka mēs ļaujam bērnam izteikt savas jūtas.

Klausieties un mēģiniet saprast, kādēļ bērniņš raud. Ja ir paēdis un pagulējis, tad var būt noderīgi samazināt stimulāciju līdz minimumam un vienkārši maigi turēt mazuli vai apgulties. Saskare āda-āda, maiga ķermeņa šūpošana un glāsti  var mierināt tavu bērnu.

“Zīdainis, kas cieš no stresa, sākumā pats sevi nomierināt neprot. Asaras un kreņķi stimulē stresa hormonu izdalīšanos, un mazuļi reti spēj atslābināties un atgriezties normālā miera stāvoklī. Te var palīdzēt tikai glāsti, paņemšana rokās un nomierinoša balss. Tieši vecāku mīlošie pieskārieni mazina stresu un pamazām iemāca mazulim nomierināties paša spēkiem. Tāpēc paņemt rokās izmisušu mazuli un remdēt viņa asaras ir ļoti svarīgi ne tikai tāpēc, lai tas pārstātu raudāt, bet arī tādēļ, lai jaundzimušais sajustu, ka vecāki ir tepat blakus un ka viņš ir drošībā, un var būt mierīgs. Ja vecāki ieklausīsies sava bērna vēlmēs un paustajos signālos, mazulis drīz vien sapratīs, ka viņa vajadzības tiek apmierinātas un ka pasaule ir laba un mīloša.” (Maršals H.Klauss, Filisa H.Klausa “Pirmo nedēļu brīnums”)

Jo vairāk mēs ļaujam bērnam paust savas emocijas dienas laikā, jo labāk bērni naktī gulēs. (Alether Solter, šveiciešu izcelsmes amerikāņu attīstības psiholoģe)

«Ir būtiski, kāpēc bērns pārstāj raudāt – tāpēc, ka viņu nekas nesatrauc, vai tāpēc, ka ir veltīgi saukt, jo neviens tāpat nenāks.» Anna Bikova, bērnu un ģimenes psiholoģe

Tevi uztaruc Tava bērna raudāšana? Piesakies sarunai ar Miega Feju!

Cik daudz miega bērnam nepieciešams diennaktī?* 

Man kā zīdaiņu un bērnu miega konsultantei  bieži vaicā, cik ir nepieciešamais miega daudzums bērnam. Lai gan pastāv daudz miega tabulu un diagrammu, es tomēr ieteiktu vairāk vadīties pēc bērna labsajūtas un attīstības. Jo tomēr mums katram ir savas individuālās miega vajadzības. Arī mazam bērnam.

Te būs neliels apkopojums, kas lai kalpo kā orientieris, nevis mērķis, uz ko tiekties.

*Noradītie gulēšanas laiki ir orientējoši un var atškirties, jo katram cilvēkam ir savas individuālās miega vajadzības.

Izmanto iespēju un piesakies sarunai ar Miega Feju, ja vēlies aprunāties par sava bērniņa optimālo miega daudzumu!

Kas ir veselīgs vakara rituāls?

Pie manis kā bērnu miega konsultantes bieži vēršas vecāki, kas vēlas uzlabot vakara gulētiešanas rituālu.

Esmu trīs bērnu mamma un to, ka vakars pirms bērnu gulētiešanas var būt izaicinājumu pilns (kas laikam ir maigi teikts) izbaudu joprojām un saprotu pilnībā.

Vakara rituāli, tādi kā grāmatas lasīšana, bučas, samīļošana palīdz veidot emocionālo saikni ar bērnu, kas mazulim rada drošības sajūtu un ieliek pamatus veselas un stabilas bērna personības veidošanā.  Izaugot šie bērni parasti spēj labāk veidot kontaktus ar citiem cilvēkiem, kā arī spēj iejusties citu cilvēku “ādā”, uzsver Džons Boulbijs (John Bowlby) emocionālās piesaistes pamatlicējs.

Veselīgs vakara rituāls ir būtisks solis, lai mierīgi pavadītu nakti. Mērķis ir radīt mierīgu un pārliecinātu gulētiešanas kārtību jeb rituālu, ko bērns izbauda, ​​un piemērot to no vakara uz vakaru. 

Vakara miega rituāls ieteicams līdz 20-40 minūtēm garš, kas sastāv no četrām vai piecām dažādām darbībām, kas nodrošina pozitīvu tuvības sajūtu gan bērnam, gan vecākam un palīdz pakāpeniski sagatavot bērnu miegam. Ar miega rituālu palīdzību bērns iemācās sevi sagatavot miegam un izjust gulēšanu kā patīkamu nodarbi.

Pozitīvā vakara rituālā parasti ietilpst šādi soļi: 

• noteikts gulētiešanas laiks katru vakaru (gan darba dienās, gan brīvdienās) – vēlas gulētiešanas var rezultēties nemierīgākā naktsmiegā un biežākās mošanās reizēs
• maiga un mierīga izturēšanās
• pirms gulētiešanas izvairīšanās no kairinošām, stimulējošām un stresa izraisošām darbībām
• secīga miega rituālu izmantošana katru vakaru

Paredzamība dod bērnam drošības sajūtu.  Arī līdz tam laikam esat mierīgs un pavadiet laiku kopā ar visu ģimeni, lai radītu mierīgu un patīkamu vidi visiem ģimenes locekļiem. Skatīties televizoru vai spēlēt datorspēles ar bērnu var būt jautri, taču tās noteikti nav piemērotākās nodarbes vakara rituālam.

Ikvakara rituālam būtiski, lai tas būtu ērts un pieņemams Tavai ģimenei, lai nerada stresu un nebūtu sasteigts.

Vēlies saņemt padomu ikvakara rituālam? Ieskaties šeit

Mans bērns slikti guļ!

Tāpat kā daudzas citas mammas, pieļauju, ka arī Tu, meklējot risinājumus sava bērna miega problēmām, esi saskārusies ar daudzām un dažādām teorijām un praksēm – sākot ar kopīgu gulēšanu (burtiski “gulēt kopā”), kas uzsver bērna emocionālo vajadzību gulēt vienā gultā ar vecākiem, līdz pat Dr.Richard Ferber atbalstošajai Cry It Out metodei, kas iesaka vakarā atstāt bērnu gultā, ļaut raudāt vienatnē un neatgriezties līdz rītam.

Bērna miegs, tieši tāpat kā pieaugušā, nav vienveidīgs stāvoklis, bet gan seklāku un dziļāku miega fāžu maiņa. Katrs cilvēks, neatkarīgi no tā, vai tas ir bērns vai pieaugušais, nakts laikā pamostas vairākas reizes. Daži bērni vienkārši automātiski aizmieg un guļ tālāk, bet citi pēkšņi pamostas kliedzot un raud. 

Kāpēc tas tā notiek? Visdrīzāk tas nav “bērns slikti guļ” jautājums. Visticamāk bērns ir tikai nobijies, jo, tā kā ir pieradis aizmigt noteiktos apstākļos, pamostoties viņš pēkšņi nonāk pilnīgi citā situācijā. Kā jūs reaģētu, ja kāds nakts vidū mainītu jūsu gultasvietu vai pat istabu? Tas nozīmē – ja jūs esat pieradinājuši bērnu aizmigt rokās, ratiņos, ar māneklīti vai kādā citā veidā, bērns pamodies vēlēsies tādus pašus apstākļus, kādos viņš bija aizmidzis.

Labā ziņa ir tā, ka šos sliktos ieradumus bērns, tieši tāpat kā tos iemācījies, var arī mainīt. Kā to izdarīt? Ieskaties šeit