Bērna noguruma pazīmes

Neviens nevēlas justies bezpalīdzīgs, kad bērns raud un ir satraukts. Tas ir mūsu instinkts, ka gribam piedalīties un palīdzēt. Mēģinot atrisināt bērna raudāšanu, mēs šūpinām, staigājam satraukti pa istabu ar mazuli rokās un cenšamies novērst bērna uzmanību ar rotaļlietām. 

Bet bieži tiek aizmirsts par nepieciešamību pēc mazākas stimulācijas un mums vajadzētu aizdomāties, ka bērni var šādi  rīkoties pavisma vienkārša iemesla dēļ –  viņi ir noguruši vai pārguruši. Tādēļ ir īpaši svarīgi jau no pirmajām dzīves dienām vērot savu bērniņu un iepazīt viņa noguruma pazīmes.

Noguruma pazīmes var būt gan neverbālas – saistītas ar ķermeņa valodu, gan verbālas – saistītas ar balsi.

Neverbālo noguruma pazīmju piemēri: galvas aizgriešana, žāvāšanās, stiklainas acis, skatīšanās vienā punktā, skatīšanās tālumā, daļēji pievērti plakstiņi, pieres savilkšana, acu vai deguna berzēšana, iesarkanas uzacis, žagas, plaukstiņu sažņaugšana dūrītēs, šķietams uzbudinājums, stingras, saspringtas roku un kāju kustības, izliekšanās, gāšanās uz aizmuguri, vecāku, aprūpētāja atgrūšana.

Daži verbālo noguruma pazīmju piemēri: raudāšana, īdēšana, čīkstēšana, ņurdēšana, eksplodēšana vai spēja raudāšana bez acīmredzama iemesla (ir paēdis, un autiņi ir tīri).

Nogurumam ir nosacītas trīs pakāpes:

 “Esmu miegains” – sarkanas uzacis, skatiena novēršana, galvas aizgriešana, tukšs skatiens – skatiens vienā punktā.

“Es vēlos pagulēt tagad” – žāvāšanās, acu berzēšana, auss aiztikšana, kļūst nervozs, uzbudināts, vai tieši pretēji – mazāk iesaistās un nav tik aktīvs, it kā “līp” klāt aprūpētājam.

“Esmu pārguris” – žāvāšanās, izliecas/gāžas uz aizmuguri, savelk rociņas dūrēs, kļūst nekustīgs vai tieši pretēji – ir satraukts un histēriski kliedz, grūti nomierināms.

Mazuļi var arī palikt pārmērīgi aktīvi, ko reizēm pieaugušie var interpretēt kā gatavību spēlēties, nevis pagulēt.

Vēlies risināt sava bērna miega traucējumus? Ieskaties šeit