Ko darīt, ja bērns vakarā nevar aizmigt?

Bērnam tāpat kā pieaugušajam miegs ir vitāli nepieciešams, lai mēs varētu pilnvērtīgi funkcionēt un attīstīties. Miega laikā mūsu organismā notiek daudz un dažādi procesi, tai skaitā, tiek izvadītas arī toksiskās vielas. Tas ir arī laiks, kad aug un nobriest mazuļa smadzenes, kā arī nakts pirmajā daļā intensīvi izdalās augšanas hormons. Tādēļ laicīgs naktsmiegs ir ļoti būtisks.

Bet ko darīt, ja bērns nevēlas iet gulēt? Ja katrs vakars ir ar lielu pretošanos un cīniņu?

Miegs un aizmigšana nav kaut kas tāds, ko Tu vari savam bērnam iemācīt. Mēs nevaram bērnam likt gulēt! Jāatceras, ka jo lielāks ir vecāku spiediens uz gulēšanu, jo vairāk bērns pretosies. Stresa apstākļos neviens nevar atslābt un kur nu vēl mierīgi iemigt.

Pirmkārt, būtu labi izšķirt, vai šīs ir īslaicīgas grūtības, vai tomēr ilgtermiņa. Otrkārt, kāds varētu būt pamats grūtākai iemigšanai? Vai tas ir saistītāms ar bērna vecumposma attīstības procesiem (attīstības lēciens, psihes attīstība), vai tomēr ar pašu bērnu – temperamentu, emocionālo jutību un spēju nomierināties. To visu lielā mērā mēs ietekmēt nevaram. Taču mēs varam parūpēties par miegam nepieciešamajiem apstākļiem, iemācīties atpazīt sava bērna noguruma pazīmes un organizēt vecumam atbilstošas nomodas un nodarbes.

Nepieciešamie nosacījumi mierīgai gulētiešanai

– Miegs jāpieņem kā dabiska atpūta, nevis kā sods vai kā tas, kas jāpilda piespiedu kārtā.

– Mazākiem bērniem pēdējā nomoda ir īpaši mierīga, maksimāli tiek samazināta slodze un stimuli, nereti palīdz, ja vannošanos paceļ uz agrāku nomodu. Pēdējo nomodu varam vairāk pavadīt guļamistabā, kas pieklusināta un notumšota. Kopā ar vecākiem mierīgās nodarbēs.

– Lielākiem bērniem piedāvājiet atvēlētajā teritorijā klusi paspēlēties, ja ļoti pretojas miegam un saka, ka vēl nav noguris.

– Neuzskatīt, ka pārlieku svarīgi ir ievērot visus ierastos un pašu izvirzītos noteikumus pirms miega. Nekas nenotiks, ja bērns aizmigs neuzvilcis pidžamu.

– Vecākiem nebūtu jāsatraucas, ka ir jau deviņi vakarā, bet bērns vēl neguļ (protams, ne katru vakaru). Daudz būtiskāk ir attīstīt bērnā spēju pašam sajust, kad ir noguris un vēlētos pagulēt.

Biežāk sastopamie miega traucēkļi, kurus novēršot vai mazinot uzlabosies arī aizmigšana:

1. Pārāk īss laiks rotaļām pirms miega.
2. Grūtības pēc aktīvas darbošanās noskaņoties miegam.
3. Pārlieku daudz ārējo traucēkļu, kas neļauj gulēt.
4. Iekšējs satraukums – uzmācīgas domas, bailes, šaubas.
5. Fizisks diskomforts.
6. Stresa situācija, neierasti apstākļi.
7. Sasprindzinājums, pārlieks satraukums.
8. Bērnam izstrādājusies nepatīkama attieksme pret miegu, un viņš sāk darboties pret gulēšanu.

Ja nomoda laikā bērns ir pietiekami daudz rotaļājies un aktīvi darbojies, pirms miega bijušas mierīgākas nodarbes un daudz kontakta ar vecākiem, ir ievēroti visi ierastie pirms gulētiešanas vai vakara rituāli, nav bijuši kādi īpaši satraucoši notikumi vai lieli pārdzīvojumi un ir uzturēta labvēlīga attiekmse pret bērna guļvietu, tad visdrīzāk bērns iemigs viegli. Nespiediet bērnu gulēt! Radiet visus nepieciešamos apstākļus, lai bērns varētu mierīgi aizmigt.

Izmanto iespēju un piesakies sarunai ar Miega Feju, ja vēlies aprunāties par sava bērniņa miegu!

*raksta tapšanā izmantota arī A.Bikovas grāmata “Patstāvīgs bērns vai kā kļūt par “Ideālu mammu””

Bērns guļ īsas diendusas. Vai to var mainīt?

Īsas diendusas (snaudas) ir patiešām bieži sastopamas mazuļiem, īpaši tiem, kas jaunāki par 6 mēnešiem.

Zīdaiņiem ir ļoti aktīvas smadzenes. Patiesībā tieši šīs intensīvās sinaptiskās aktivitātes dēļ zīdaiņiem ir nepieciešams tik daudz atjaunojoša miega. Tādēļ dienas miegi un snaudas ir tik svarīgas. Kad bērni katru dienu mācās un aug, viņi nogurst straujāk nekā pieaugušie, un vienīgais veids, kā to mazināt, ir gulēt. Tāpēc smadzeņu atpūta kļūst par bioloģisku nepieciešamību, jo mazi bērni nespēj būt nomodā ilgu laiku. 

Snaudas ir neticami atjaunojošas. Pamostoties no miega, bērni ir daudz laimīgāki, mierīgāki un gatavi mācīties. Miega zinātne mums saka, ka zīdaiņi un bērni gulēšanas laikā piedzīvo dažādus miega posmus, atkarībā no tā, cik daudz diendusu veic.

Katrs mazulis ir unikāls, un tas, kas der vienam mazulim, ne vienmēr der citam. Tā kā katrs bērns ir atšķirīgs, arī viņu dienas miega kopsummas būs atšķirīgas. Lai respektētu bērnu, tev kā viņa vecākam patiešām ir jānoskaņojas tava mazuļa vadībai un jāmeklē viņa dabiskais ritms. Bērna piespiešana gulēt pēc grafika radīs tikai vilšanos un pārdzīvojumus – gan vecākam, gan bērnam.

Ja bērns pamostas no 20-30 minūšu miega un šķiet laimīgs un labi atpūties, tad ir pienācis laiks pieņemt, ka viņš vienkārši var būt īso snaudu mīlētājs.

Pielāgošanās mazuļa ritmam ir labākais veids, kā atrast optimālākos mazuļa modināšanas un snaudas laikus. Lai to izdarītu, apsver iespēju vienu nedēļu ierobežot izbraukumus un apciemojumus, lai tu patiešām varētu atvēlēt laiku sava mazuļa novērošanai. Uzzināsi sava mazuļa dabisko ritmu un labāk sapratīsi, kad viņu būs vieglāk nolikt gulēt. Līdz ar to, ja jūsu mazulis veic trīs (vai četras) snaudas un pēdējā diendusa ir tikai 30 minūtes, tas ir pilnīgi normāli.

ĪSO SNAUDU CĒLOŅI

Ja jūsu mazulis pēc 4 mēnešu vecuma diendusas gulēja ilgāk un tagad ir sācis snauduļot, tam var būt iemesls un, iespējams, tur var ko darīt. Vispirms tiec skaidrībā, kad diendusas mainījās.

Ja ir pagājušas mazāk par 2 nedēļām, daži cēloņi var būt:

1. Attīstība:

Kad zīdaiņi attīsta jaunas prasmes, ne tikai nakstsmiegs var tikt traucēts, bet arī diendusas var kļūt īsākas. Bieži vien viņiem ir grūtāk aizmigt un grūtāk gulēt. Var novērot, ka bērni strādā pie šīm jaunajām prasmēm arī miega laikā.

2. Zobu augšanas sāpes vai diskomforts:

Ja mazulis pēkšņi veic īsas diendusas un šķiet, ka viņš ir tramīgāks nekā ierasti, iespējams, ka nāk zobiņi, vai ir saaukstējies, vai var būt vienkārši ir neērti. Ja nesen esat ieviesis jaunu ēdienu/ piebarojumu, apsveriet iespēju pierakstīt piedāvātos pārtikas produktus, lai redzētu, vai ir saistība īsākiem dienas miegiem ar noteiktiem pārtikas produktiem.

Ja tas turpinās vairāk nekā divas nedēļas, īsas diendusas varētu notikt šādu iemeslu dēļ:

1. Pārguris:

Šis ir visizplatītākais iemesls, ko min ‘miega eksperti’ , kad vecāki stāsta par mazuļa īsajām diendusām. Es vēlos norādīt, ka nav tiešu pētījumu, kas parādītu, ka zīdaiņi var kļūt pārmērīgi noguruši un tā rezultātā notiek tieši šis. Tas, ko mēs zinām, ir tas, ka, neievērojot vecumam atbilstošu nomoda laiku, var palielināties kortizola (stresa hormona) līmenis un tāpēc, kad mazulis aizmieg, ir iespējams, ka miegu traucē paaugstinātais kortizola daudzums. Vai tas noved pie īsām diendusām, nav skaidrs, bet to der apdomāt.

2. Nav pietiekami noguris:

Dažiem zīdaiņiem nomoda pirms gulēšanas var nebūt pietiekami liela, un viņi, iespējams, nav uzkrājuši pietiekami daudz miega spiediena.

3. Pārāk stimulēts:

Padomājiet par dienām, kad esat ticies ar draugiem, vai bijis kādā pasākumā, vai noticis kaut kas aizraujošs – tad tas var novest pie iekšējas cīņas, lai aizmigtu. Mazulim ir tāpat – viņam ir grūtības iemigt, palielinās nogurums un attiecīgi miegs ir trauslāks un īsāks.

ĪSAS DIENDUSAS… KO VARAM DARĪT?

1. Pieņemt to un mainīt savu attieksmi:

Kā jau minēju, ja tavs mazulis kopš 4 mēnešiem vienmēr ir veicis 30 minūšu miegus un pēc pamošanās parasti ir apmierināts, tad tas ir tas, kas viņam nepieciešams un mums būtu tas jāpieņem. Atceries! Bērns nezina, ka tev ir garš darāmo lietu saraksts, tāpēc maini savu perspektīvu – šo īso laiku velti savai atpūtai.

MAZUĻI, KURI PAMOSTOTIES IR NEAPMIERINĀTI UN KREŅĶĪGI

2. Atkaliemidzināšana / diendusas pagarināšana:

Ja jūti, ka bērns ir par ātru pamodies un ir miegains, mēģini atkal iemidzināt. Vari izmantot kustību, šūpināšanu vai barošanu – visu, kas palīdz. Ieplāno ierastajā mošanās laikā būt līdzās, lai palīdzētu atkal iemigt. Dažreiz tas var palīdzēt sākt veidot ilgāku miegu. Mans ieteikums ir pamēģināt 10-20 minūtes MAX un, ja bērns neiemieg, apstāties un doties ar bērnu darīt ko citu. Tāpat kā iepriekš minēts – pieņemt, ja bērns tomēr nevēlas vairs gulēt. 

3. Tuvības palielināšana:

Ja pēdējā laikā mazā cilvēka dzīvē ir notikušas pārmaiņas, ir svarīgi atcerēties, ka mums ir jābūt tur, lai viņu atbalstītu. Ja bērns, piemēram, visu dienu atrodas prom no tevis, jo esi atgriezusies darbā un pēc tam visu nakti guļ savā gultiņā (atkal prom no tevis), tad viņam var pietrūkt tuvuma ar tevi. Ir svarīgi to apzināties. Kad jums patiešām ir laiks kopā, pārliecinies, ka pievērs viņam nedalīto uzmanību, un mēģini būt pēc iespējas klātesošāka brīžos, kad esat kopā.

4. Pievienojiet savu smaržu un mīlestību:

Ja tavs mazulis mokas ar diendusām dārziņā vai pie auklītes, iedod kaut ko tādu, kas smaržo pēc tevis (piemēram, savu krekliņu) un ko viņš varētu turēt sev tuvumā. Tas ir lielisks veids, kā pārvarēt šo atšķirtību, kuru bērns vēl nespēj apstrādāt.

Seko savai sajūtai un savai sirdij, tad vienmēr turēsies pareizajā virzienā!

Izmanto iespēju un piesakies sarunai ar Miega Feju, ja vēlies aprunāties par sava bērniņa miegu!

Ieraksts tapis pēc Isla-Grace Sleep

Miega treniņš – īstermiņa risinājums ar ilgtermiņa ietekmi

Mans vidējais bērns prasīja daudz uzmanības, vienmēr bija jāiemidzina, pats neiemiga savā gultiņā. Toreiz biju izmisusi un aprakstītā metode ar noteiktiem intervāliem, kuros atstāju bērnu vienu šķita saprātīgs risinājums. Noguruma un negulēšanas iespaidā, 3 dienas “trenēju” savu vidējo bērnu, lai viņš aizmigtu dienas miegos pats. Taču lielā bērna pretestība un raudāšana lika manai sirdij sažņaugties un prātā bija pretrunīgas domas. Trešajā dienā neizturēju un beidzu šo treniņu. Šīs laikam ir bijušas vienas no manām 3 grūtākajām dienām manā mūžā. Joprojām reizēm šaustu sevi par to, ko bērnam, iespējams, ar to esmu nodarījusi, ko liku piedzīvot.

Jo vairāk lasu un mācos par bērnu miegu, jo lielāka ir mana pārliecība, ka pats būtiskākais ir atbildēt  bērna vajadzībām, mierināt un būt līdzās. Bērni ir radīti, lai būtu atkarīgi no mums. Vairākus savus dzīves gadus. Patstāvību, tajā skaitā spēju pašam aizmigt, nevar iemācīt. Līdz ar to es nevaru atbalstīt tādas metodes kā Cry It Out, Controlled Crying, Ferbera metode un līdzīgas. Kāpēc? Te būs mana atbilde.

Bērnam miega laikā faktiski tiek būvētas smadzenes – veidojas jauni neironu savienojumi, nostiprinās atmiņa, dienas laikā apgūtās prasmes tiek noglabātas turpmākajai dzīvei. Notiek intelektuālā, emocionālā un psiholoģiskā attīstība. Jo tuvāk mazulis guļ mammai, jo intensīvāka ir komunikācija un sociālā interakcija, kas savukārt ir īpaši nozīmīga bērna attīstībai. Mazinot šo kontaktu, tiek traucētas bērna attīstības iespējas un spēja regulēt sevi nākotnē, kā arī savu vajadzību atpazīšana un apmierināšana. Šī vajadzība būt kontaktā ar aprūpētāju ir nodrošinājusi cilvēces izdzīvošanu cauri gadu tūkstošiem.

Pēdējās desmitgadēs Rietumu pasaules bērnu aprūpes stratēģijas ir veicinājušas agrīnu zīdaiņu autonomiju. Veselības aprūpes speciālisti māca, ka vecākiem jānodrošina zīdaiņiem naktsmiers ar gulēšanu vienatnē un minimālu vecāku iejaukšanos, ieskaitot zīdīšanu (pēc dažu padomu devēju domām, jo ​​mazāk zīdīšanas gadījumu, jo labāk). Daži speciālisti mudina vecākus “apmācīt” savus zīdaiņus, lai viņi “paši sevi nomierinātu un iemigtu”. Un to droši varot darīt jau no pusgada vecuma. Tiek apgalvots, ka zīdaiņiem nekad nevajadzētu ļaut aizmigt pie krūts vai mātes rokās. Tiek radīts priekšstats – ja mazulis pārstāj raudāt un naktī nesauc pēc vecākiem, viņš ir veiksmīgi iemācījies “sevi nomierināt”. Diemžēl nekas nevar būt tālāk no patiesības. 

Pētījumā, kas publicēts 2011.gadā, tika mērīts stresa hormona –  kortizola līmenis gan mātēm, gan zīdaiņiem miega apmācības programmas laikā, kuras pamatā bija kontrolēta raudāšana (Controlled Crying). Sākotnēji kortizola līmenis gan mātei, gan zīdainim bija sinhroni paaugstināts, kad bērni raudāja; šī fizioloģiskā reakcija mudina māti mierināt savu bērnu un veicina drošu piesaisti. 

Tomēr trīs dienu pētījuma periodā, kad mazuļi tika ignorēti, viņu raudāšana samazinājās. Tā kā bērns vairs skaļi nesauca, mātes kortizola līmenis samazinājās, tāpat arī viņas stress. Bet kā jutās bērni? Zīdaiņu stresa hormoni palika paaugstināti. Klusumā viņi palika psiholoģiski nomocīti. Tas nenozīmē, ka viņi “iemācījās” iemigt paši. Nereaģējoša miega apmācība zīdaiņiem māca nemeklēt un negaidīt atbalstu neatkarīgi no tā, cik satraukti viņi var justies. 

Ko nodara šāds stress bērna organismam?

• Ignorēta raudāšana palielina asinsspiedienu smadzenēs, paaugstina stresa hormonus, kavē asiņu aizplūšanu no smadzenēm un samazina skābekļa piegādi smadzenēm. 
• Pārmērīgas raudāšanas rezultātā rodas pārmērīgs jutīgums. Vēlāk dzīvē tas var izraisīt bailes palikt vienatnē, satraukuma izdalīšanos, panikas lēkmes un atkarības, grūtības piesaistē un veidojot attiecības. 
• Zīdaiņiem hronisks stress var izraisīt pārāk aktīvu virsnieru sistēmu un pastiprinātu agresiju, impulsivitāti un vardarbību. 
• Viens pētījums parādīja, ka pastāvīgas raudāšanas epizodes zīdaiņa vecumā ir saistītas ar 10 reizes lielāku iespēju, ka bērnam ir UDHS (uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms), kā rezultātā sliktākas sekmes skolā un antisociāla uzvedība.

Zīdaiņi var interpretēt vecāku reakcijas trūkumu kā pierādījumu, ka viņi nespēj efektīvi sazināties ar savām vajadzībām, veicinot bērnos nedrošību un nākotnes empātijas trūkumu pret citiem. 

Mazi bērni uzskata, ka viņi paši ir viņu pieredzes cēlonis. Tas, kā mēs izturamies pret mūsu bērniem, ir pamats pārliecībai, kā viņi pret sevi izturēsies visu atlikušo mūžu. Ja mēs atkārtoti ignorēsim savus mazuļus, viņi uzskatīs, ka viņi nav uzmanības, komforta un pieķeršanās cienīgi. Bet, ja mēs viņus apberam ar beznosacījumu mīlestību, viņi ticēs, ka ir mīļi, novērtēti un ir cienīgi veselīgām attiecībām. Mēs parādām, ka bez ierunām būsim viņiem blakus, lai palīdzētu pārvaldīt nepārvaramas emocijas, nodrošinot drošu vietu, kur viņi var atgriezties jebkurā laikā. 

Kad man saka, ka visas metodes ir labas, ja der vecākiem un bērniem, tad es nevaru un negribu tam piekrist. Tas ir tāpat kā atbalstīt visas audzināšanas metodes, pat izolēšanu un pēršanu, ja tiek sasniegts rezultāts – bērns uzvedas, kā vēlas pieaugušais. Ar miega treniņiem un bērnu nerespektējošām metodēm mēs padarām bērnus ērtus vecākiem. Jā, iegūstam īstermiņa ieguvumu, bet par kādu cenu? 

“Audzināsim bērnus, kuriem nebūs jāatgūstas no bērnības” Pam Leo

Lai uzzinātu vairāk par miega treniņiem un to ietekmi bērnam, noklausies vebināra ierakstu!

Ja vēlies maigu, atsaucīgu miega atbalstu – bez miega treniņiem, izmanto iespēju un piesakies bezmaksas 10 minūšu sarunai, lai uzzinātu, kā es varētu atbalstīt Tevi un Tavu ģimeni.

Kvalitatīvs bērna miegs

Pēc 2 gadu vecuma bērni var parādīt plašu emociju gammu un regulēšanas spējas ir vairāk nobriedušas – labāk tiek galā ar savām emocijām. Smadzeņu daļa, kas atbild par spēju pašam nomierināties, pilnībā ir attīstījusies 2,5-3 gadu vecumā, taču pati spēja nobriest vēl daudzus turpmākos gadus. Līdz tam viņš ir lielā mērā atkarīgs no vecākiem, kas palīdz nomierināties.

Bērnam augot, pieaug arī viņa interese lietām sev apkārt. Pasaule bērnam šķiet tik aizraujoša! Viņš bieži skrien, nevis iet. Un tas var ietekmēt bērna miegu. Bērns var pārbaudīt arī gulētiešanas laiku un kārtību. Var sākt kāpt ārā no gultas, pieprasīt papildu buču, apskāvienu.

Labāk īsāki dienas miegi, bet pilnvērtīgāks nakts miegs. Miegs ietekmē bērna uzvedību dienā. Pēc Austrālijā veikta pētījuma tika novērots, ka līdz 3 gadu vecumam 40% bērnu mostas naktī vismaz 1 reizi, 35% bērnu nav gulētiešanas rutīnas, līdz 21% bērnu iet gulēt pēc 21 vakarā.

2-3 gadu vecumā bērn guļ aptuveni 11 stundas pa nakti un 1,5 stundu pa dienu. Vēlams, lai dienas miegs beidzas līdz 15:00 – 15:30. Celšanās ap 7 no rīta. Nakts miegs starp 19-20. Jo agrāk bērns ir pieradis pie laicīgas gulētiešanas, jo vieglāk būs. 

2 gados var parādīties viltus trauksme, ka bērns nevēlas doties gulēt pa dienu, kas ir saistīts ar attīstības lēcienu. Dienas miegs parasti beidzas vecumā starp 3-4 gadiem. Bērns ir gatavs negulēt dienas miegu, kad vismaz 2 nedēļas pēc kārtas vecākiem neizdodas nolikt bērnu uz diendusu. Vai arī aizmigšana vakarā ir starp 21-24, pat ja tiek uzsākta laicīgi – pirms 20.

25-50% bērnu pirmajos dzīves gados saskaras ar miega traucējumiem vai problēmām. Visbiežākie iemesli, kādēļ bērns mostas naktī ik pa 2-3 stundām: miega asociācijas, pārgurums,  nepietiekams vai pārāk vēls dienas miegs, pārāk ilga nomoda, pārstimulācija un nepietiekams emocionālais kontakts ar vecākiem.

3-5 gadu vecumā diennaktī nepieciešams vidēji 11-13 stundas miega. Dienas miegs vairs nav tik izteikts, var būt periodisks. Ja bērns neguļ, nodrošinām vismaz “kluso stundu”. Pēc 5 gadiem lielais vairums bērnu neguļ dienas miegu.

5-7 gadu vecumā optimālais miega daudzums naktī 9-10 stundas. Lielākā daļa bērnu nevēlas gulēt dienas miegu. Ap 30% bērnu ir nepieciešama vecāku palīdzība, lai iemigtu.

Daudzi bērni jau guļ savās gultiņās un pat savās istabās. Kāds veiksmīgi noguļ visu nakti, kāds mostas vienu vai vairākas reizes. Cits pa nakti “pārceļo” uz vecāku gultu. Un tas ir tikai dabiski un normāli. Bērnam joprojām ir nepieciešami pastāvīgi apliecinājumi, ka Tu joprojām viņu mīli.❤️

Par lielāku bērnu naktsmiegu noklausies manu sarunu ar psiholoģi Daci Čibli Latvijas radio 1 Ģimenes studijā! Sarunas ieraksts

Noderīgu informāciju atradīsi vebināra ierakstā Bērna miegs

Ja ilgstoši saskarieties ar bērna nevēlēšanos gulēt, nemierīgām naktīm, raudāšanu pa nakti, biežu celšanos, tad tas noteikti nebūtu jāatstāj bez ievērības! Meklējiet palīdzību un atbalstu! Ir iespējama vienreizēja konsultācija  vai sadarbība ilgākā laika posmā 

Veselīgs mazuļa miegs

Bērns kļūst aizvien aktīvāks. Pusgada vecumā bērns sāk ar lielāku interesi pētīt vidi sev apkārt. Parādās bailes no svešiniekiem, var akceptēt tikai mammu. Biežāk mostas un ceļas pa nakti, meklē mammu. Ir sajūta, ka bērns sācis gulēt sliktāk. Ne vienmēr būs izsalcis šajā brīdī! 

6 mēnešu vecumā bērni guļ aptuveni 11 stundas pa nakti 3,5-4 stundas pa dienu (sadalīti trīs dienas miegos). Rīta miegs ~1,5-2 stundas pēc pamošanās, un nākamie miegi 2-2,5 stundas pēc pamošanās no iepriekšējā miega. Nakts miega sākums starp 18:30-20:00

9 mēnešu vecumā guļ aptuveni 11 stundas pa nakti un vidēji 3-4 stundas pa dienu (sadalīti divos dienas miegos). Rīta miegs ~2-2,5 stundas pēc pamošanās, un otrs miegs ~3-3,5 stundas pēc pamošanās no pirmā miega.

Bērna miegu naktī var traucēt daudzi jauni izaicinājumi – zobu nākšanas sāpes, pirmā saaukstēšanās, mākslīgā papildu barība, aizcietējumi, jauni pārtikas produkti, centieni slieties stāvus u.c. Līdz ar to var pieaugt pamošanās skaits naktī. Katra jauna prasme, ko bērns pa dienu apguvis, tiek pārstrādāta nakts miegā, tādēļ var rasties sajūta, ka bērns neguļ vai guļ slikti.

Aprūpe pirmajā dzīves gadā notiek nepārtraukti. Temps pēc iespējas lēnāks. Iejūtīgi un ar cieņu. Ir milzīga starpība tam, kā to veicam. Pirmā gada pieredze iedod pašvērtējumu turpmākajai dzīvei, ceļa maize personības attīstībai.

1 gada vecumā bērns guļ ~11h pa nakti, 3-4h pa dienu ar kopējo miega daudzumu 13-14h diennaktī. No diviem dienas miegiem pāriet uz vienu miegu tuvāk 18 mēnešu vecumam. Nav ieteicama šī pāreja pirms bērns nav sasniedzis 14 mēnešu vecumu. Labāk īsāki dienas miegi, bet pilnvērtīgāks nakts miegs. Celšanās ap 7 no rīta. Nakts miegs sākas starp 19-20. 

1,5 gada vecumā bērns guļ ~11 stundas pa nakti un 2-3 stundas pa dienu. Optimālais nomoda laiks 4-6 stundas. Celšanās ap 7 no rīta. Nakts miegs starp 19-20. Parasti šajā vecumā bērni pāriet uz vienu dienas miegu (2-2,5 stundu garumā). Pāreja uz 1 dienas miegu var aizņemt 3-4 nedēļas.

2 gadu vecumā bērns guļ aptuveni 11 stundas pa nakti un 2 stundas pa dienu, optimālais nomoda laiks 5-6 stundas. Celšanās ap 7 no rīta. Nakts miegs starp 19-20.

👉 Vizbiežākie iemesli, kādēļ bērniņi mostas šajā vecumposmā, ir attīstības lēcieni, mainīga vide, izsalkums, drošības sajūtas trūkums, pārstimulācija. Citi iemesli var būt: miega paradumi, nepietiekams dienas miegs, pārāk ilga nomoda dienas laikā, gremošanas problēmas uzsākot piebarošanu.

Vai zināji? Līdz 14 mēnešu vecumam bērns “iziet cauri” 8 attīstības krīzēm. 10 nedēļas pirmajos 20 zīdaiņa mēnešos tiek identificētas kā “garīgi lēcieni” attīstībā. Vairāk par šo www.thewonderweeks.com

Noderīgu informāciju atradīsi vebināra ierakstā Mazuļa miegs

Ja ir jautājumi par sava mazuļa miegu, dienas ritmu vai vēlies profesionālu atbalstu, izmanto iespēju un piesakies Lielajai miega sarunai!

Veselīgs jaundzimušā miegs

Jaundzimušajam miegs ir viena no svarīgākajām bioloģiskajām vajadzībām!

Dzīves pirmajos trīs mēnešos bērna miegs ir haotisks. Pielāgojieties viens otram brīvā ritmā un nemēģiniet “apmācīt” jaundzimušo.  Gulēšanas un celšanās cikli ir ļoti saistīti ar vajadzību tik pabarotam, aprūpētam un apkoptam. Lai burtiski nenomirtu badā, jaundzimušajam ir īsāki miega cikli un viņš bieži mostas, lai paēstu. Nereti mammas šajā laikā izvēlas gulēt kopā ar bērniņu. Kā to izdarīt droši, uzzini vebināra ierakstā!

Zīdainis guļ vidēji 15-19 stundas diennaktī, ir nenoteikts dienas ritms. Var gulēt dažas minūtes līdz dažas stundas. Parasti guļ 30-120 min vienā reizē un 9-12 stundas pa nakti. Tāpat nomodā – var būt dažas minūtes līdz pat citreiz 3 stundas. Katram ir citādāk. Bērni miegā ir aktīvi – kustina rokas un kājas, smaida, smejas, raud, čāpstina.

Kad bērns izgulēs visu nakti? Saskaņā ar Austrālijas zīdīšanas asociācijas sniegtajām rekomendācijām, jaundzimušo baro ik pa 2-3 stundām visu diennakti, ilgākā pauze drīkstētu būt 5 stundas.

Mēs negaidām, ka zīdainis gulēs visu nakti (t.i., vairāk nekā 6 stundas “no vietas”). Ir jaundzimušie, kas noguļ ilgākus laika posmus  (5 stundas + vai pat visu nakti kādā brīdī pirms 3 mēnešu vecuma), tomēr tas noteikti nebūs mērķis, ko mēs izvirzām, strādājot ar jaundzimušajiem. Nav jāsteidzas panākt, lai bērns pats iemigtu vai nakts laikā gulētu ilgāk.

Izteiktāks dienas-nakts cikls sāk veidoties ap 2.- 4.dzīves mēnesi, kad bērns sāk atšķirt, ka gaisma nozīmē nomodu un tumsa – gulēšanas laiku.

Ceturtajā dzīves mēnesī notiek strauja bērna fizioloģiska un neiroloģiska nobriešana, tāpēc pirmais, kas sāk piemēroties šīm vētrainajām pārmaiņām, ir miegs. Miegs kļūst ciklisks un sāk vairāk līdzināties pieauguša cilvēka miegam. 

Mazulis sāk pastiprināti interesēties par apkārtējo pasauli un atpazīt tuvākos ģimenes locekļus. Pārāk lielais informācijas daudzums neļauj smadzenēm “atslēgties”, dienas iespaidi turpina pārstrādāties miega laikā. Ir novērojams 4 mēnešu miega “regress” (lai gan patiesībā tas ir progress, lēciens attīstībā).

• Nakts miegs šajā vecumā ilgst 10 – 12 stundas. 
• Diendusu parasti bērns guļ 3 reizes dienā 
• Pirms nakts miega svarīgi ieviest mierīgu, nemainīgu vakara rituālu – silta vanniņa, pidžamas uzvilkšana, skaļi sakot, ka tagad iesim gulēt, dziesmiņas dziedāšana, buča… 
• Tas ir tikai dabīgi, ka bērniņš arī naktī turpina mosties ik pa 1,5-2 stundām, lai paēstu.

👉 Visbiežākais iemesls, kādēļ bērniņš mostas naktī, ir izsalkums un drošības meklēšana.

Noderīgu informāciju atradīsi vebināra ierakstā Jaundzimušā miegs

Ja esi apjukusi un vēlies padomu, kā palīdzēt savam zīdainim labāk gulēt un izbaudīt veselīgu miegu, izvēlies Lielo miega sarunu ar Miega Feja